Par citu meiteni

[Hook]
Un meitene raudāja
Meitene raudāja
Meitene raudāja
Un meitene raudāja

[Verse 1]
Viņai kļuva sevis žēl un nobira asara
Tikko vēl dejoja visu vasaru
Diennakts tumšajās stundās
Kur pa vienam bariņos stumdās
Tur var ienākt, būdams vēl mundrāks
Bet, kad pienāks rīts, būs tukšs kā tundrā
Sirdij, kas greiza, bet ne patreiz
Patreiz nesanāk īsti pat apreibt
Un žēlums pret sevi jau izteikts:
"Redzēs, ko tagad man šis teiks!"
Nodomā viņa un draugam
Ieliek rokā ar dzēriena trauku
Ar vārdiem: "Es labprāt mājiņās brauktu."
"Nu brauc, jauki, ja te darīt nav ko."
"Tu pat necenties, necenties atrunāt, tev ir vienalga!!!!"

[Hook]
Un meitene raudāja
Meitene raudāja
Meitene raudāja
Un meitene raudāja

[Verse 2]
"Te ne, te ne, te nevajag raudāt."
Centos es meiteni mierināt kaut kā
Bet kaut kā no tā, ka sāk mierināt
Asaras laukā nāk veselām ierindām
Tad tā aplami viņa vēl paklupa
Teica, lai apkampj, metās ap kaklu pat
Tikai man tas viss likās lieki
Klusītēm viegli man izspruka smiekli
Izsizdami uz mirkli no sliedēm:
"Kā tu vari vēl ņirgt, tu mani biedē!"
Izspruka viņai kopā ar pliķi klāt
Vēl bridi niķi nāk, līdz sāka ķiķināt viņa
Tā asaras pagaisa vējā
Viņa tik smējās līdz atcerējās:
"A, ja nu tomēr tu krāp mani?
No šīs domas vien, zin kā sāp man!?"

[Hook]
Un meitene raudāja
Meitene raudāja
Meitene raudāja
Un meitene raudāja (x2)