Par cilvēkiem kas prātus, sirdis jauc

Es skaitu līdz trīs
Bet tieku līdz četri
Tā vienmēr paliek pāri vēl kāds bet

Sniedzos pēc sirds, attopos ellē
Kur visi mazliet tēlo, ka tiem žēl
Ka pēc dienas nāk diena
Kur sirds paliek viena

Es brīnos un cīnos ar velniem
Par to, kurš malku metīs
Kurš būs tas, kurš cepsies
Esmu tāds kā drosmīgs
Visiem teikt, kā žogus nojaukt

Pat nepasakot, kāpēc
Kāds durvis ver ciet
Rādiet, kur ir tas logs, caur kuru
Varu tikt atpakaļ tajā
Pasaulē, kur ļaudīm sevi jānosauc
Par cilvēkiem, kas prātu – sirdi – jauc
Ir tā vērts

Es turos kā vīrs
Un esmu kā akmens
Tu sit, bet vienmēr garām. Ai, cik žēl!
Kurmju ka biezs
Acis – uz sauli

Un visi mazliet tēlo, ka tiem bail
Ka pēc dienas nāk diena
Kur sirds paliek viena

Es brīnos un cīnos ar dieviem
Par to, kurš zeltu kaisīs
Kurš būs tas, kurš lūgsies
Esmu tāds kā drosmīgs
Visiem teikt, kā žogus nojaukt

Pat nepasakot, kāpēc
Kāds durvis ver ciet
Rādiet, kur ir tas logs, caur kuru
Varu tikt atpakaļ tajā
Pasaulē, kur ļaudīm sevi jānosauc
Par cilvēkiem, kas prātu – sirdi – jauc
Ir tā vērts

Pat nepasakot, kāpēc
Kāds durvis ver ciet
Rādiet, kur ir tas logs, caur kuru
Varu tikt atpakaļ tajā
Pasaulē, kur ļaudīm sevi jānosauc
Par cilvēkiem, kas prātu – sirdi – jauc
Ir tā vērts