Tu zini, ka izejas nav
Kaut ceļu vispār ir daudz
Sit sāpīgi vientuļā sirds, kā nekad
Et tagad tu stāvi te viens
Tai vietā kur likteņi kliedz
Un tevi tur spītīgi lepnums, arī tad
Palikt ēnā, lēnā
Nebaidīties vienam palikt ēnā, lēnā
Un kā neredzamai sāpei būt
Tu zini, ka esi nekas
Un ceļi vairs neved nekur
Dzel sāpīgi atvadu vārdi, kā nekad
Un bezmiega asmenis ass
Ik pusnaktī sāpīgi dur
Ir jādzīvo, jādzīvo tālāk arī tad
Arī man tā ir
Arī man...