No tēvu zemes

No tēvu zemes rudens smaržas nāk
Ar stikla aci ziema raugās šurp
Un zelta suns no zemes zāli lakt
Brien katru rītu baltās balles kurpēs

Ļauj mieru tam, kas atvelk auglim elpu
Kad uguns priekšā pavēl - ceļus liekt
Ļauj domai mieru melni ģērbtā telpā
Tā rudenī pēc savas zvaigznes iet

Lai visiem putniem vieglas vēja smiltis
Kad nieki noplēsti no debess augstās nost
Un tikai ēnas smagus garus tiltus
Steidz izlocīt,lai tumsa pakāptos

Pār kailām ielejām,pār upju svina krūtīm
Iet dzīvībiņa balto kalnu kāpt
Kā tālās mīlestības dvaša rūgtā
No tēvu zemes rudens smarža nāk

No tēvu zemes smaržas nāk
Kā mīlestības dvaša rūgtā

No tēvu zemes smaržas nāk
Kā mīlestības dvaša