Nenopietna Dziesma

Kad naktis ir tumšas
Gandrīz saulēkts jau aust
Kad minūtes iet stundās
Un domas dzērieni jauc
Kad taisni nevar noiet
Un tu vārdus vietām jauc
Un kad rīt, tev pieceļoties, par vakardienu būs kauns

Nenožēlo nevienu lietu paveikto, jo tas ir tas, kas tev ļauj vēl šeit izdzīvot, tas ir loģiski, ka daudzi tevi nesaprot, jo tā ir tava dzīve - ej un to iekaro!

Kad šķiet grūtākais ir vidusskolas ZPD vai tas, ka kursa darba termiņus tu nekavē, draugs dzīve nav raķešu zinātne, vari būt laimīgs, ka esi te
Saule spīd, bet tev liekas, ka lietus līst, tur nav neviens, kas tevi sapratīs
Zeme griežas, bеt nav vairs tai griesties līdz un tad jau manīs, kur tā tevi aizvеdīs

Nenožēlo nevienu lietu paveikto, jo tas ir tas, kas tev ļauj vēl šeit izdzīvot, tas ir loģiski, ka daudzi tevi nesaprot, jo tā ir tava dzīve - ej un to iekaro!

Nav jēgas, domas kā miskastes kalnus grābt, jo tici vai nē, sevi tev neapkrāpt
Ej un cīnies, bet ja kaut reiz gribas malā stāt - apstājies, bet sev gan ticēt nepārstāj

Nenožēlo nevienu lietu paveikto, jo tas ir tas, kas tev ļauj vēl šeit izdzīvot, tas ir loģiski, ka daudzi tevi nesaprot, jo tā ir tava dzīve - ej un to iekaro!
Nenožēlo nevienu lietu paveikto, jo tas ir tas, kas tev ļauj vēl šeit izdzīvot, tas ir loģiski, ka daudzi tevi nesaprot, jo tā ir tava dzīve - ej un to iekaro!
Neizmanto, iekaro! Tava dzīve, tava dzīve

Necenties sevi arī norakstīt, nav arī teikts, ka labāk būs rīt
Bet ja tu domā, ka es cenšos tevi pamācīt

Haha, liecies mierā, man šito sanāca netīšām uzrakstīt