Muļķīga dziesma par mīlestību

Es mīlu visu pasauli, bet konkrēti - nevienu
Es mīlu nakti rietošo un uzlecošo dienu
Es mīlu jūru trakotu, kas dzintarus met krastā
Es mīlu kuģus tālumā, ar baltām burām mastā

Es mīlu savu dzimteni, bet konkrēti - nevienu
Es mīlu savus kaimiņus, kad bungāju pa sienu
Es mīlu naudu skanīgu, es mīlu pilnu maku
Es mīlu plānās pankūkas ar piedeguma smaku

Es mīlu zilās debesis, bet konkrēti - nevienu
Es mīlu siltu baltmaizi ar medu un ar pienu
Es mīlu mazliet paraudāt un mīlu taisīt jokus
Es mīlu pļavas krāsainas un mežā skuju kokus

Es mīlu jautri uzdzīvot un dejot rokenrolu
Es mīlu hamburgerus ēst un virsū uzdzert kolu
Es mīlu iet uz ķinīti, ēst popkornus no tūtēm
Es mīlu vēlā vakarā pa logu līst pie brūtēm

Tu mīli visu pasauli, bet konkrēti - nevienu
Un tā tu dziedāt varētu simts gadu vienu dienu!