Melnā atraitne

Mēs satikāmies nejauši kā Rets un Skārleta
Viena mīlestība uz mūžu kā reps un Hārlema
Pieglaudies kā kaķis. Čuksti ausī nākotni
Krāmu pārdevējs pats, krāmu cenšas pārdot
Melnās atraitnes glāsti, lāsti čukstēti tiek
Tīklos vilināt nieks. Ēsmai uzēsties liek
Kad pieskaries, šķiet, uz vaiga uzsēdies sniegs
Bet ir silti. Un tas citur kustēties liedz
Guļu viens. Gaidu, kad pārnāksi. Jau pusviens
Zīles šauras kā sabrauktas. Skauj pussienas
Tavas lūpas citu apskautas. Tev sauc pusdienas
Ved uz klubiem, kur visi bļauj pusdziesmas
Varu Tev sniegt vairāk par vietām, kur uzturies
Bet Tava daba raujas pēc jauniem upuriem
Svaigām lūpām, kurās vari skūpstīt indi
Tās vērot trūdām, kamēr uz Tavām dusmīga rinda
Līdz tavos tīklos daudz mušu un knišļu
Kur to pēdējās stundas sit daudz klusu tikšķu
Tu sniedz mums sapni, bet viss, kas mūsu, ir Tavs
Tavās rokās ir visi kalpi no kāršu kavas
Manās akmeņots gredzens. Cerība uz jā vārdu
To paņēmu uz parādu, jo vērta esi to karātu
Pārdomā sakāmo satrauktā sirds, tā krūtis sit
Veru durvis, kur uz atvadām Tu skūpsti citu