Meitene no Marsa

Mēnessgaismā viņu ieraudzīju es
Un tas bija skats no citas pasaules
Tādu tēlu jau var tikai nosapņot
Manas acis tāda skata nesaprot

Var jau būt, ka tas ir tikai vēl viens farss
Bet pie debess malas dega sarkans Marss
Man tas šķita liels un ļoti nereāls
Bija sācies lielo zvaigžņu karnevāls

Meitenes no Marsa vai no Venēras
Nav nekas, nekas, nekas, nekas, nekas
Meitenes no Marsa vai no Venēras
Nav nekas, nekas, nekas, nekas, nekas

Tad es spēru soli tuvāk viņai klāt
Ticot, mīlot, gaidot, cerot parunāt
Bet pār mani nāca zibens spēriens ass
Zini, puisīt, tu vēl neesi nekas

Kopš tā laika es uz zvaigznēm neskatos
Dzīvoju tepat pie jūras Asaros
Un ir vienaldzīgi Venēra un Marss
Ja uz zemes pašam ir savs zaļais zars