Mans cilvēks

Es ticu cilvēkam savam
Viņš noteikti kaut kur ir
Nezinu tikai cik gadu
Cik jūru, cik jūdžu mūs šķir

Reizēm šķiet - viņa balsi
Aiz kalna var sadzirdēt jau
Tuvāk pieejot, redzu -
Cilvēka mana tur nav
Reizēm sirds piemāna sevi
Un pati tad smeldz un sāp
Un vēl skaudrāk kā senāk
Pēc sava cilvēka slāpst

Bet es gaidu un zinu -
Pat ja jāslīkst man būs -
Atnāks pēdējais vilnis
Kopā lai samestu mūs

Bet es gaidu un zinu -
Pat ja jāslīkst man būs -
Atnāks pēdējais vilnis
Kopā lai samestu mūs

Un vēl ciešāk kā senāk
Savam cilvēkam tic, -
Kuram maldīgi līdzīgs
Bija tai licies kāds cits

Svešās rokās viņu
Neiešu meklēt es, -
Lai tad neplūktas nozied
Sarkanās magones
Vēji mēdz sacīt, ka esot
Daudzos viņš izkaisīts
Ka no daudziem pa lāsei
Vajagot paņemt sev līdz

Bet es gaidu un zinu -
Pat ja jāslīkst man būs
Atnāks pēdējais vilnis
Kopā lai samestu mūs

Bet es gaidu un zinu -
Pat ja jāslīkst man būs -
Atnāks pēdējais vilnis
Kopā lai samestu mūs