Man Vajag Ticēt

[1.pants: Edavārdi]
Varbūt albumus vaj’g izdot beigt
Bet balta lapa neapmānīs, man ir, ko teikt
Uguns acīs tik stipra, ka jau uz uzacīm liesmas
Gribu atmest pīpēt, lai par to var uzrakstīt dziesmu
Un, kad šis būs ārā, es koncertus bīdīšu
Šis nav par ticību sev, bet par konkrētu rīcību
Vēlu visiem, kas turpina darīt un tirgot, veiksmi
Tas ir dirsā, kad gribam, lai izdodas ar pirmo reizi
Kāds sakars, visi notinās, tas brīžiem sāp
Esmu tas čalis, kam skan modinātājs brīvdienās
Ritenim krāj, šiks ir izmēģināts
Tērē mazāk kā pelna, viss ir izrēķināts, ha
Vajag labu mūziku, jo tam nav totāli kvotu
Un jādzird visi Robina Šarmas podkāsti, pohuj
Bet, ja godīgi, nepateikšu, priekš kam
Un manās acīs tas skan nepareizi diezgan
Bet es to daru, līdz prāts sakarst
Bet, ja man nav mērķis, tad kāds sakars
Es neticu Dievam, taču ticība ir svarīga
Bezjēdzīga dzīve nogalina, tiklīdz tā ir dabīga
Diži nevar mainīt, kur tās molekulas virzās
Un beigas visiem vienādas ka Holivudas filmās
Un esmu paēdis un siltumā, mēle viltu māk
Izskatās, ka mūsu Ahileja papēdis ir pilnumā
Tad gribu beigt rakstīt pantus
Ja prāts ir kā ūdens, tad tāds dzīvesveids ir kā dambis
Un tad nav spēka, un uz brīdi raujos bēgt
Bet visam ir jēga, ja mana dzive ir kaut ko vērta
Un ir jēga visu to info gadu gaitā krāt
Ja es mīlu sevi, piedodiet, ja aizskāru kādu
Tas, ka neko nevaru, motivē tagad detonēt
Jo frāze “es varu visu” ir pārāk nekonkrēta

[Piedz.: Kristīne Prauliņa]
Man vajag ticēt, un tad es varu dot
Man vairs nav, kur izbēgt, man vajag tikai dot

[2.pants: Edavārdi]
Lai arī cik celtu, man šķiet, ka latiņa palika zemu
Tāpēc pateikšu to, ko teiktu, ja tagad satiktu sevi
Tas nav sasniegums, ka nesagāji sviestā
Tavas dusmas un bēdas uz mani neatstāj iespaidu
Par to, ka nevar laiku labi pavadīt, Tu nesāc
Neļauj alkoholam Tevi apmānīt, Tev neslāpst
Un katrs grūtais brīdis, ja ceri, ir izturams
Neļauj cigaretei Tevi apmānīt, Tevī ir uguns
Neskaties uz citiem, kuri parāda bezceri
Latvija Tevi nemotivēs kļūt par labāku reperi
Vai labāku čali, par to ārā pat sāpinās
Kā būt par varoni, kur visi strādā un stāv rindās
Neļauj tam apmānīt Tevi, to visu pamet un brauc
Izvēlies to labo pat, ja nav pasaules gals
Pat, ja kavē, kad sāc, to nevaj’g pārvērtēt tā
Atbildes uz visiem Taviem “kāpēc” ir “kā”

[Piedz. Kristīne Prauliņa]
Pacel acis, kur Tava liesma
Lai tā Tevi veido un pasauli silda
Tikai uz priekšu vējš Tevi nedzīs
Vēl nav par vēlu celties
Celties
Vēl nav par vēlu
Vēl nav par vēlu
Celties, celties, celties, celties, celties