Man nepatīk sejas

Manās acīs liesmas, varbūt tāpēc redzu sarkanu
Sāku rakstīt mājās, bet tad atnācu uz pagrabu
Man ir pilnas kabatas ar tekstiem un
Kas rīmējas ar tekstiem?

Nav svarīgi, man ir jāuzraksta projekts, pāris rīmes
Lai es nepieviltu fanus, nepieviltu savu tīmu
Man vajag 10 bītus un vajag atrast fītus
Jo, kas augstu kāpj, pēc tam arī zemu krīt

Nē, nevar būt, visi, ko es pazīstu ir meļi
Es esmu gatavs lekt, man jau salocīti ceļi
Tikai nav pie kā pieķerties, kur uzlikt roku
Es māku skaistas dziesmas, bet man labāk patīk kropļi

Man patīk stress un arī ļoti strādāt
Man neder drīz, tulīt - man vajag ātrāk
Es fiksi gribu pabeigt, jo man jāiet darīt citas lietas
Paņemiet pa dziesmai - ejiet, lūdzu, izplatiet

Es pasēdēšu nedaudz, tepat būs okei
Es zinu visu, kas ir augšā, tāpēc skatos uz leju
Jo, ja pacelšu es skatienu - ieraudzīšu tur seju
Un man nepatīk sejas

Es bieži rakstu, bet vēl biežāk esmu noguris
Ļoti ceru, ka mans stafs nav sabiedrības spogulis
Es gribu atsvešināties, bet ne dzīvot mežā
Piezvanīju mūzai, viņa teica, ka jau ceļā

Es nevaru sagaidīt, gribu paiet pretī
Bet nezinu, uz kuru pusi, plus man te cepī
Varbūt ne cepī, drīzāk pieradis par daudz
Man patīk aiziet gulēt un tad piecelties no jauna atkal

Satikt draugus, stāvēt rindā, skaitīt naudu
Izdzert visu alu, kurīt cīgas, bojāt plaušu
Jo to visu darāt jūs, tāpēc es daru līdz
Un labākais spilvens vienmēr ir viscietākās flīzes

Gribu piestāt uz brīdi, jo man paliek grūti
Dzemdēju tos trekus, puiki saka, gati, grūd
Es nemaz nerakstītu, bet viņi paši lūdz
Repa spēle kaitē, jo, kā redzi, mati zūd