Māmiņ

Māmiņ, es gribu ēst
Es nespēju vairs mīlēt
Māmiņ, es gribu ēst
Es nespēju vairs redzēt

Es gribētu Berlīnei sienu nograuzt
Es gribētu Pizu un Eifeli aprīt
Izdzert gan Nīlu, gan somu ezerus
Nokost Bigbenam galvu

Ar pulksteni, kas uz Ņujorku skatās
Un Balto namu kā torti es ēstu
Un vulkāniem visiem dūmus izrītu
Un visu, kas ēdams, es ēstu

Māmiņ, es gribu ēst
Es gribu ar acīm ēst
Un nejūtu vairs, kur atrodos es
Un nezinu vairs, kas es esmu

Grūst siena, tik liela man gribēšana
Ir pasaulē tikko uzklāts galds
Un nejūtu vairs, kur atrodos es
Un nezinu vairs, kas es esmu

Māmiņ, es gribu ēst
Es nespēju vairs mīlēt
Māmiņ, es gribu ēst
Es nespēju vairs redzēt