Lēna upe

Vējā virmojošas stīgas vēl jūt
Viļņos attēli un uzvalki zūd
Tā, lūk, jābūt laika jonī

Lejā vecu plati atvari griež
Sejā jaunu takti taureņi sviež
Tā iet, kā dzied palu tonī

Krastu bildēs lēni sejas slīd
Svešas tās, neskaidras
Migla nāk un, slēpjot laiku, krīt
Tēli lūst, krustojas

Dejā laiva pāri ekrāniem plūst
Straumē akordi un ģitāras lūst
Tā, lūk, jābūt, lietus nolīst

Lēnām meldijs airu pavadā krīt
Upes krastos zemūdenes vēl mīt
Pie tiem, kas skrien pretim upei

Atskan balsīs vārds, kas uzrakstīts
Izdziest tas nedzirdēts
Ilgi meklēs ceļu atbilde
Kur te negaidīs