Laimes skaitītājs

Reiz kāds vīrs uz ielas stāvēja
Augumā tāds garš un līks
Pīpēja un laiku nāvēja
Skaitīja tramvajus un priecājās
Tā viņam darīt patikās

Re, kur aizbrauc laimīgs astotnieks
Centrāltirgus - Mežaparks
Smejas vīrs, par tādu joku prieks
Skaties pats, tur varens skats - pie pleca plecs
Viens bagāts švīts, viens nabags vecs

Bet tikmēr otrā vagonā prom mīlestība tava brauc
Nemaz nedzirdot kā Tu aiz stikla izmisīgi sauc
Bet šo zemi zila, zila debess klāj
Skaiti, skaiti laimes skaitītāj!

Jau tikmēr otrā vagonā prom mīlestība tava brauc
Nemaz nedzirdot kā Tu aiz stikla izmisīgi sauc
Bet šo zemi zila, zila debess klāj
Saskaiti mūs arī skaitītāj!

Reiz kāds vīrs uz ielas stāvēja
Augumā tāds garš un līks
Bet tam sirds bij' pašam savējā
Laimīgs būt viņš kādreiz arī vēlējās
Bet viņa vagons kavējās

Re, kur aizbrauc domīgs piecinieks
Pierē rakstīts Iļģuciems
Iekšā sēž, viens nēģis precinieks
Uzvalks balts, skatiens salds un blakus tur
Tā meitene ar lakatu

Bet tikmēr otrā vagonā prom mīlestība tava brauc
Nemaz nedzirdot kā Tu aiz stikla izmisīgi sauc
Bet šo zemi zila, zila debess klāj
Skaiti, skaiti laimes skaitītāj!