Kodols

Es rokos dziļumā
Rokos dziļumā

Man ir uzaugusi diezgan tāda bieza āda
N-tās iežu kārtas - bultām cauri nespīd tikt

Cik daudz, zini, ir dzirdēts, zem tām kārtām dziļi ir tāds
Kodols, kas šķiet vispār dakšām ūdenī rakstīts mīts

Jo sanāk pamatā pieķerties tam, kas pagadās
Un man dzelteni pagaidām pagadās tik kāda no virskārtām

Bet es tik un tā mēģinu rakt te regulāri
Šais raktuvju naktīs neguļās vispār man

Es rokos dziļumā

Rokos dziļumā tā, it kā man būtu bail no augstuma
Tā nemaz nav
Bet tā nemaz nav
Jūtu kodols
Jūtu kodols, mans, klusām un pacietīgi sauc tur mani
Tas mani sauc
Jā, tas mani sauc
Rokos dziļumā

Rokos dziļumā tā, it kā man būtu bail no augstuma
Tā nemaz nav
Bet tā nemaz nav
Jūtu kodols
Jūtu kodols, mans, klusām un pacietīgi sauc tur mani
Tas mani sauc

Jā, tas mani sauc
Jā, tas mani sauc

Un es atsaucos
Jā, tas mani sauc
Un es atsaucos
Es atsaucos
Un es atsaucos
Un es atsaucos

Tā kā atbalss, kas skanot nāk pretī skaņas avotam
Es pat atkārtojos tā, ka apnīku kā tāds spamotājs

Bet es ceru, katrs lāpstas dūriens mani ved uz turieni
Kur noslīpējas kantes manu vēlmju asiem stūriem

Jo lai kā sanāk manevrēt
Pēc būtības katra mana vēlme
Kā dziļums, kur sniegties saknēm top tik vides ietekmē

Kā diez rodama vide tā
Kas arvien rosinās ideālus?
Kā Alisei pasakā - sirreāli iet man te

Es rokos dziļumā

Rokos dziļumā tā, it kā man būtu bail no augstuma
Tā nemaz nav
Bet tā nemaz nav
Jūtu kodols
Jūtu kodols, mans, klusām un pacietīgi sauc tur mani
Tas mani sauc
Jā, tas mani sauc
Rokos dziļumā

Rokos dziļumā
Rokos dziļumā tā, it kā man būtu bail no augstuma
Tā nemaz nav
Bet tā nemaz nav
Jūtu kodols
Jūtu kodols, mans, klusām un pacietīgi sauc tur mani
Tas mani sauc
Jā, tas mani sauc
Jā, tas mani sauc

Un es atsaucos
Jā, tas mani sauc
Un es atsaucos
Es atsaucos
Un es atsaucos
Es atsaucos
Un es atsaucos

(Tā kā atbalss
Kā tāda atbalss
Kā sirdī gabals
Riktīgi labs gabals)