Jaunība

Kādēļ skumjas tavās acīs
Šovakar, mans draugs?
Prieka brīžus garām laistos
Tos vairs neatsauks

Jaunība, jaunība
Sārtais vīna trauks
Dzer no tā līdz rudens salnās
Novīst dzīves lauks

Jaunība, jaunība
Sārtais vīna trauks
Dzer no tā līdz rudens salnās
Novīst dzīves lauks

Bij` vasara toreiz tik zaiga
Un ziedēja pļava un sils
Tu pretī man nāci tik maiga
Tev galvā bij' lakatiņš zils

Atmiņā lakatiņš zilais
Mati kā saulstaru riets
Biji man viena
Nakts tā vai diena
Mīlas viskrāšņākais zieds
Biji man viena
Nakts tā vai diena
Mīlas viskrāšņākais zieds

Gaišos ziedos vasara vējus piebūrusi
Lai tie visi šūpotos tik uz tavu pusi
Kādreiz teici sūrumā, gundegai es rada
Var jau būt, ak, maigums, rāms mani šodien vada

Kādai meitenei Cesvainē es šīs rindas rakstu
Jo man grūti vakaros vērt aiz laimes plakstus
Sen varbūt tā aizgājusi prom pa svešu taku
Tomēr domās atļauts pabūt brīdi blakus

Mežezeru migla sirmā sagšā tin
Vecās dzirnas žiglā upe atrast zin
Straume dzirnu ratos dien' un nakti līst
Viļņu vālos platos baltas putas šķīst

Vecās likteņdzirnas
Mūsu mūžu maļ
Gadi skrien kā stirnas
Un nenāk atpakaļ

Nekad, nekad!