Izeja

[Verse 1: Svēte]

Man ir doma
Tâ ir dilemma
Varbût tâ ir mana izeja, ei (tā ir mana izeja)
Izeja caur virvi
Ar cirvi savu pulsu pârgriezt
Dzîvi un ķermeni man aizsviest (aizsviest)

Svēte ârâ tik jauns
Bet iekšâ tik trausls
Skaitu par nâvi bet neesmu es kauslis (neesmu kauslis)
Galva tevi turēs virs zemes
Instinkts tevi vadîs
Vadîs galvu taisni bedrēs (pow)

Šķíilini to gâzi âtri
Mûžîgs nav nekas bet gods
Rûpejies par sevi vienîgais kas dots (vienīgais)
Puisi ko teiksi man šajâ tematâ
Esmu bijis pasaulē, kura ir simetriska
Atâ mani draugi
Tiekamies aiz saules
Līķim žēlas nav, bet piedod tev jârîko ir bēres
Būs sēras, bet svēte bija pirmais
Būtu izdomâjis âtrâk, risinâjums îstais

[Verse 2]

Svēte dzîvnieks, kas rets
Nekožu, bet paskatoties acîs
Tu zinâsi visu, jā
Svēte paranormâls, kas rēgs
Uz končiem vilkšu vecus krustu karu tērpus, ei
Nâves garša tik salda
Kamēr dzîves tik rûgta
Mazliet sâlis uz brûces vēl tikai trûka, ei
Reizi pa reizei esmu juties labi
Ātri beidzas
Menti aptur mani, prasa pasi

Smēķu pakâ stâv divi kâši
Es tik te garâm, piepisies šmarâm, kas rauj pa nâsi
Nemēģini tikt par mani tâlâk
Zini ka svēte paņems savu dzīvi
Viņš âtrâks
Zini ka svēte paņems savu virvi viņš âtrâk
Kuce atpisies no manas bandas mazliet tâlâk
Tu kuce, teicu, ej malâ
No kluba ârâ, mežonîgâ salâ