Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Kaspars Dimiters
Esmu Tava noklīdusī avs
Maz kas šajā dzīvē man vairs savs
Visā ko es domāju un dvešu
Redzu sevi es sev pašam svešu
Gudrība ko pasaule man pauž
Ticību un pieticību lauž
Alkatība skaudība dzēš sātu
Grib lai visi iznīcību krātu
Svētas vienkāršības manī nav
Arī vientiesība dzēsta jau
Sirdsapziņa māj lai Dievā ziedu
Neklausu un baram līdzi dziedu
Miegā sadzirdētais tālais zvans
Loga rāmja krusts pat liekas mans
Iedvesmots es Dievu pielūgt mostos
Svešais mēli sien un gļēvi stostos
Dievs ir viens bet svešajam to daudz
Kārdina ar maldiem prātu žņaudz
Pavēl pielūgt miesu slāpē garu
Dieva vietā paklausīt liek baru
Nomaldījusies ir Tava avs
Spēka nav man pateikt: esmu Tavs
Šaubas neļauj ticībā kļūt brīvam
Dievā dzīvajā būt vienmēr dzīvam
Esmu Tava noklīdusī avs
Un par spīti visam tomēr Tavs
Visu šķīstī Dieva Gara šķīstums
Kristū viеn mans patiesums un īstums
Kungs dod vēl rīt
Man laiku sevi izmainīt