Esamība

Kad ielūkojies sevī, savā būtībā
Atrodi mieru savā esamībā
Nav nozīme slēpties no tā kas tevī mīt
Jo, pasaulīt, izrādās
Ka tur tava laime mīt

Kad piemirst tas “kādēļ”, kad piemirst tas “kur”
Kad piemirst tas viss, kur doties?
Aizver acis un patveries savā klusumā

Aiz mākoņainām gubām un skrienošām domām
Gaiši zilā debess spīd, lai saule vai lietus līst
Bet kad tevi rauj, rauj projām
Parauj sevi atpakaļ
Tā tava dzīve, tava, tava brīvība

Kad piemirst tas “kādēļ”, kad piemirst tas “kur”
Kad piemirst tas viss, kur doties?
Aizver acis un patveries savā klusumā

Kad piemirst tas “kādēļ”, kad piemirst tas “kur”
Kad piemirst tas viss, kur doties?
Aizver acis un patveries savā klusumā

Tā tava dzīve, tava dāvana, tava diena
Tava elpa, tava būtība, tava esamība

Tā tava dzīve tava, tava dāvana
Tava elpa, tava būtība, tava esamība