Es dzīvoju

Es jūtos kā suns, kurš ir pamests uz ielas
Es jūtos kā zivs, kam acis tik lielas
Es jūtos kā kaķis, ko padzen no mājām
Es jūtos kā kāpurs ar astoņām kājām

Es jūtos kā faraons gadsimtā šajā
Es jūtos kā noziedznieks, kuru vēl vajā
Es jūtos kā birokrāts godpilnā krēslā
Es jūtos kā gājējs, kurš iekāpis mēslā

Es jūtos, jūtos, jūtos un es esmu
Un tāpēc, tāpēc, tāpēc es vēl būšu
Šo laiku, šo dienu, šo gadu un šo mūžu
Es jūtu, es dzī-dzīvoju

Es jūtos kā mauka uz Marijas ielas
Es jūtos kā sētnieks, ar slotu kurš lielās
Es jūtos kā pēdējais pāvests no Romas
Es jūtos kā pudeles kakliņš ārā no somas

Es jūtos, jūtos, jūtos un es esmu
Un tāpēc, tāpēc, tāpēc es vēl būšu
Šo laiku, šo dienu, šo gadu un šo mūžu
Es jūtu, es dzī-dzīvoju

Es jūtos kā Eduards Pāvuls reiz jutās
Es jūtos kā kumeļš, kam mute jau putās
Es jūtos kā pārdevējs Afganistānā
Šīs jūtas, šie sapņi ir dzīvība mana

Es jūtos, jūtos, jūtos un es esmu
Un tāpēc, tāpēc, tāpēc es vēl būšu
Šo laiku, šo dienu, šo gadu un šo mūžu
Es jūtu, es dzī-dzīvoju
Es jūtu, es dzī-dzīvoju
Es jūtu, es dzī-dzīvoju
Es jūtu, es dzī-dzīvoju