Dziesmiņa par krāniņiem un sirsniņām

Un vienam krāniņš par garu
Bet otram krāniņš par īsu
Un trešam oliņa tik viena
Bet ceturtam nav vispār

Un vienam sirds deg krāsns vietā
Bet otram sirds deg klusā vietā
Un trešam sen jau sadegusi tā
Bet ceturtam ir tikai krāniņš

Krāniņ, krāniņ netrako tik daudz
Pie velna Freidu - viņam vairs nav ļauts
Un mazai sirsniņai tik ļoti, ļoti sāp
Tādēļ tu stāvi biksēs un nevis laukā kāp

Un vienām visu laiku gribās
Bet otram ir izspiedušās ribas
Un trešam diemžēl nav ar ko
Bet ceturtam, ak, nerunāsim par to

Un vienam sirds deg krāsns vietā
Bet otram sirds deg klusā vietā
Un trešam sen jau sadegusi tā
Bet ceturtam ir tikai sirds

Krāniņ, krāniņ netrako tik daudz
Pie velna Freidu - viņam vairs nav ļauts
Un mazai sirsniņai tik ļoti, ļoti sāp
Tādēļ tu stāvi biksēs un nevis laukā kāp

Bet ne jau tikai krāniņi ir tādi
Ir arī citas problēmas
Kā būtu, piemēram, ar atomkaru
Vai cilvēces iznīcinošo varu?

Un vienam sirds deg krāsns vietā
Bet otram sirds deg klusā vietā
Un trešam sen jau sadegusi tā
Bet ceturtam ir tikai krāniņš

Krāniņ, krāniņ netrako tik daudz
Pie velna Freidu - viņam vairs nav ļauts
Un mazai sirsniņai tik ļoti, ļoti sāp
Tādēļ tu stāvi biksēs un nevis laukā kāp

Krāniņ, krāniņ, krāniņ krāniņ netrako tik daudz
Krāniņ, krāniņ - vairs nav ļauts
Krāniņ, krāniņ...