Dziesmiņa par košanu

Ar kreiso kāju no gultas es kāpšu
Un jau no rīta tev teikšu – paldies
Ar tevi kopā es biju kā karā
Nu es vairs negribu būt nepatiess

Tu gauži raudāsi, lamāsi mani
Un krekliem piedurknes griezīsi nost
Bet mani atrunāt būs jau par vēlu
Es velku bikses un aizeju kost

Un visu dienu, un visu nakti
Būšu kā suns, kurš no ķēdes ir nost
Ak, piedod mīļā, tu labi zini
Es esmu piedzimis dziedāt un kost

Tā paiet dienas un mēneši, gadi
Kā likums piecdesmit vasaras jau
Bet krūtīs liesma kā martena krāsnī
Un sirdij vecajai vēl miera nav

Reiz visas upes pie jūras top rāmas
Un visas stiprākās sirdis reiz lūzt
Ak, mīļie dzejnieki, gana šīs drāmas
Šo dziesmu dziedot, man mēle jau žūst