Dziesmiņa kāpu kafejnīcā

Aizbrauc mākoņi, smiekli un asaras
Aizbrauc laimes mirkļi un posts
Saules mēle ir karsta un asa
Visu paņem un nolaiza nost

Ne tur pirmais, ne otrais, ne trešais
Ne pat desmitais sēklis var glābt;
Aizbrauc viss – un viss top par svešu
Lai cik alkanām riekšavām grāb

Aizbrauc vilciens un autobuss aiziet
Laimes šļakatas aizbiedē vējš
Un kaut zini, ka viss aiziet gaisos
Kaut kas kņudina tevi un plēš

Kas tas ir, kas no rīta, kad mosties
Ir ar tevi jau pamodies līdz?
Kas rauj augšā tevi no posta
Un tik neatvairāms kā rīts?

Bet, kad putekļu mākonis stājas
Tad vairs neesi ne priecīgs, ne drūms;
Redzi stāv tajā mirklī ap māju
Pilns ar ogām jāņogu krūms

Un kaut zaķēns ir aizgājis bojā
Pusnakts vilks, ja to nogremo gurds
Paliek zeme un tā nebrauc projām
Paliek jūra un tā nebrauc nekur