Diss Heiteriem Un Tiem, Kuri, Manuprāt, Mani Apdirš

[Intro: DJ Austrums]
Klausies šito te
2008.gads, Lāzeri
Treknās raķetes lido Tavā pusē

[Verse 1: ansis]
Ansis no undergroud met granātu un paslēpjas
Nav žēl tās kā kucēnus - ārā tur kastēs
Slēpju talantu, bet tas ir pārāk truli maskēts
Ar detektoru man somā atrod panākumu atslēgas
Pie visiem velniem - lai būtu, kā būdams
Prezentēju lāzerus un turu hood'u kā Wu-Tang's
Uz ielas aukstas ielu kaķi šņāc pēc naudas
Katrs švīts gan ir, gan izskatās pēc maukas
Kafejnīcā feminīni danco, kamēr nokrīt
Laiks - šīs rindas man to paģēr - godīg'
Darbinu galvu kā Zinadīns Zidāns
Puikas spridzina bītus, jo dinamīts ir dārgs
Suņi diss'o, un bēg pēc tā panta pa ielu finski
Nu, es principā nebēgu - man par lielu bikses
Atpakaļ pie lietas
Summas ņemu tikai apaļas kā samokatiem riepas

[Verse 2: Eliots]
Piektdienas vakars, esmu piedzēries - pālī
Iesēdies vāģī, ieslēdziet rāciju
"Sveiciеns visiem tālbraucējiem uz frekvеnces
Kas nēsā esenci brīvi un met bez-cenz' rīmes"
Lai liktu Tavas vecenes petenei svīst
Mans mazais draugs stāv tik stingri kā grebenes
"Ahoi!'' visiem pankiem, maniem metālistiem
Visiem - street fighter'iem, baikeriem un 1% psihiem
GraphWriter'iem un arī gailim "Ruff Ryders" baikā
Iedzer vienu un dodies iekodēt ar citiem
Man ir simts un viens iemesls, lai simtiņu vienu iemestu šeit
Un tālāk dotos citur mūli piemest
Būšu pālī drīz, bet šīs nav nopietns teksts - šī ir party rīme
Tāpēc, meičas - dodiet seksu!
Visi heiteri ir zaļi, jo visas meitenes ir manas
Visi skeiteri man saka, ka esmu radikāls čalis
Jo manas rīmes ir trakas, un, turklāt, garas kā gadi
Bet Tu pat nespēj pārvēst savus darbus vārdos
Starp rindām rij gaisu kā karborators
Mute putās kā sarijies barbiturātus
Rausties, it kā Tev būtu vardīte aiz krāgas
Bet es eju kopā ar bītu kā "Bacardi" ar skābi
Un puse visa teksta ir darbības vārdi
Rokas augšā - šis ir sabiedrības pabiras stāsts

[Verse 3: Edavārdi]
Es neizaugu - manī paliek bērns mazs
Kurš tika mocīts un gadiem pērts - fak
No vēlmes izaugt tam paliek rētas, kas
Liek ceļiem tikties kā radiem bēres
Miruši sapņi, es kadrus tinu pa apli
Kas ar pagātnes šarmu kā vinila plate
Katru piektdienu svinu pa nakti
Un bērns to atkārtoti vilina naski
Ja tas nebūtu es, tad iemauktu pa zobiem
Savas rīmes es iespļauju ar jokiem
Kaut gan etaps šis, pieļauju, ir noiets
Jo es cenšos būt pieaudzis un nopietns
Bet tā ir spēle - šīs tēmas sapīt
Vārdus kā puzli likt spēt uz papīra
Sapņi paķer līdzi kā tēta mašīna
Jo skatos uz šo pasauli ar bērna acīm
Bet tas netraucē dot fight'os mocības
Pie mikrofona nost graizot nodzītas (galvas)
Slimas rīmes, man raidot, nomīza
Tik slimas, ka es, tās skaitot, noģību