Dievs fotografē upi

Caur skriemeļiem caur kauliem kas tiltus kopā tur
Kā zibspuldze plīst zibens un sliežu krustos dur
Dievs fotografē upi kas apakš tiltiem guļ
Kā Don Kihots jāj vilciens un satraukts gaisu kuļ

Kad zibens zibsnīs otrreiz virs lielās upes dzimst
Tas rauj iz dzelmes pili, bet tā uzreiz(i) grimst
Es gaidu kas vēl notiks tik vēsturisks un dižs
Bet negaiss lēnām pāriet un ikdienišķs top viss

Pie durvīm klusi zvana pats fotogrāfs ir klāt
Un dāvina man foto priekš sienas istabā
Nu paliek man uz mūžu par mīļu atmiņu
Dzelzs tilti satraukts vilciens un mīļā upe tu

Kad zibens zibsnīs otrreiz virs lielās upes dzimst
Tas rauj iz dzelmes pili, bet tā uzreiz(i) grimst
Es gaidu kas vēl notiks tik vēsturisks un dižs
Bet negaiss lēnām pāriet un ikdienišķs top viss