Dienām, kas aiziet

Vai par Tevi domājot, dziesma šī būs
Kad aizejot dvēsele skumst
Nē, par dienām, kas bija un negaida mūs
Un kā veļa virtuvē žūst

Nokrīt zvaigzne, es vēlos, lai atpakaļ nāc
Lai kā agrāk, man dvēsele dzied
Un, lai diena, kas aiziet un sasilda mūs
Šodien bezgalīga kļūst

Bet pār dienām, kas bija un negaida mūs
Nakts jau krēslas palagus klāj
Un es gaidu un cenšos, lai asaras žūst
Tavā sejā šovakar

Vai vēl spēsim mēs kādreiz, tik laimīgi būt
Tu man vaicāji, saule, kad riet
Un vai diena, kas aiziet un sasilda mūs
Šodien bezgalīga kļūs

Nokrīt zvaigzne, tu vēlies tai vasarā būt
Kurā tikties var vēl vienu reiz
Kur par niekiem var smieties, par niekiem skumt
Lai tā bezgalīga kļūst

Bet pār dienām, kas bija un negaida mūs
Nakts jau krēslas palagus klāj
Un es gaidu un cenšos, lai asaras žūst
Tavā sejā šovakar

Dziedi vēlreiz, kad skumji, lai asaras žūst
Tu man teici, kad pienāca nakts
Lai tā diena, kas aizdedz un sasilda mūs
Šodien bezgalīga kļūst

Nokrīt zvaigzne, tu vēlies tai vasarā būt
Kurā tikties var vēl vienu reiz
Kur par niekiem var smieties, par niekiem skumt
Lai tā bezgalīga kļūst

Bet pār dienām, kas bija un negaida mūs
Nakts jau krēslas palagus klāj
Un es gaidu un cenšos, lai asaras žūst
Tavā sejā šovakar

Bet pār dienām, kas bija un negaida mūs
Nakts jau krēslas palagus klāj
Un es gaidu un cenšos, lai asaras žūst
Tavā sejā šovakar