Čiekurs - egles dēls

Egle saka čiekuram:
Dēls, nedod sevi vāveram!
Tad pēc dažiem sāpju mirkļiem
Nebūs Tev vairs nākotnes

Var jau, dēls, ar kamanām
Braukt uz spožām istabām
Raibam jāstāv būs kā klaunam
Pēc tam atļaus nomirt jaunam

Bet kurš gan mūsu mežā galvenais?
Mēs skaidri zinām - čiekurs egles dēls
Bet nevis kaut kāds lācis spalvainais
Ne rudā lapsa, pelēks vilks

Labāk tomēr palikt mežā
Kur tās meitenes ar zēniem
Visi rokās sadosies
Un ap stumbru apkārt ies

Tad tu vēl pēc gadiem simtiem
Varbūt pat pēc tūkstošiem
Teiksi savam čiekuram:
Dēls, nedod sevi vāveram!

Bet kurš gan mūsu mežā galvenais?
Mēs skaidri zinām - čiekurs egles dēls
Bet nevis kaut kāds lācis spalvainais
Ne rudā lapsa, pelēks vilks

Bet kurš gan mūsu mežā galvenais?
Mēs skaidri zinām - čiekurs egles dēls
Bet nevis kaut kāds lācis spalvainais
Ne rudā lapsa, pelēks vilks