Arkanar

I
Solīti pa solim kā Rumata
Un es nevaru tev solīt, ka tas nav ceļš uz kapu
Eju viegli, man azotē vien ziedi un lūgsnas
Šķiet, ka pilsēta ir zārks un mūsu miesa jau pūst
Kur bariņš cilvēku, tur vienmēr karātavas vai sārts
Kā pirmās sniegpārsliņas zemē nokrīt pēdējie vārdi
Nāvei actiņas tavas mirgo tumsā kā bākas
Kādu dienu skaistos galvaskausus piepildīs tārpi –
Māra dejo savu deju, miesa dejo tai līdzi
Būsim beigti ļoti ilgi, dzīvi – tikai uz brīdi
Kamēr Zeme esot plakana, bet zinātne – mīts
Turpinās dzīres, skaļi tosti skan par tirānu dzīvi
Un drēbes nodila kā mēness, jā, bet mēness ir skaists
Es atkal pamodīšos murgā, miesa drebēs kā laiks
Paldies par uzmanību un paldies par šodienas ainu
Viss jau ir izlemts, vajag tikai kaut kā noiet šo taisni

II
Dubļi ir dziļi. Migla ir bieza
Tumsai vienalga, cik liela ir miesa
Kas ņem visu viegli
Piešķilt un pielaist
Piešķilt un pielaist, lai uzlec kā sienāzis
Saule un pamostos mierā
Ar visu un dzīvāks par dzīvu
Jā, dzīvāks par dzīvu

●

– Kā Jūs šodien jūtaties?