Ar siltu plaukstu

Es izkaru drēbes un domas
Man patīk to darīt pirms nakts
Jo tā māk sadalīt lomas
Kas manējais un kas zagts

Es salieku somu un vārdus
Man jāzin, ko vēlos ņemt līdz
Lai tad, kad pasauli pārdos
Mēs izslīdētu kā zīds

Mūsu elpas mūs pacels augstu
Līdz turienei aiznesīs
Kur tikai ar siltu plaukstu
Var galveno izstāstīt

Es mazgāju logus un dienas
Visdrūmāko notraušu nost
Jo savādāk nepāriet ziemas
Un sāpīgo atmiņu posts

Es kurinu krāsni un sevi
Es vēlos, lai neatdziest
Visdārgākais, ko tu man devi
Tie viļņi, kas nepāriet