APSHALT SPEAK

(Piedziedājums)
Asfalts runā – zeme deg zem kājām
Bruņots ar vārdiem – es esmu katra ēna
Caur dūmiem redzu, kurš īsts, kurš nodevējs
Šis ir džungļu likums – šeit nav žēlastības teiks

(1. pants)
Ielas mani uzaudzināja – bez pasakām
Betonā cirsti likumi – bez maskām
Braucu melnā Benzi, stūre – kā troni
Katrs vārds – kā lode, ja trāpa, tad nogrūž no soli

Nauda nāk un iet – bet es palieku stāvs
Sistēma lauž kaulus, bet es viņai rāju spēli kā šahs
Krūts pie krūts ar haosu, bet smaids kā ledus
Šeit nav varoņu, tikai tie, kam bailes nav vērts redzēt

(Piedziedājums)
Asfalts runā – zeme deg zem kājām
Bruņots ar vārdiem – es esmu katra ēna
Caur dūmiem redzu, kurš īsts, kurš nodevējs
Šis ir džungļu likums – šeit nav žēlastības teiks

(2. pants)
Manas rokas – netīras, bet godīgas kā spogulis
Brāļi sēž iekšā, bet gars joprojām brīvībā staigā pils
Katrs solis – kā grēks, katrs darbs – kā sods
Bet, ja esi īsts, tad nebaidies no elles, tikai no nodevības zob'

Pilsēta guļ, bet mēs neguļam – mēs darām
Runā klusumā – bet sitiens nāk pēkšņi kā dārdam
Mēs neticam nevienam – pat spogulim divreiz skaties
Jo draugi var kļūt par ienaidniekiem, kad skaidrā redzi paties’

(Piedziedājums)
Asfalts runā – zeme deg zem kājām
Bruņots ar vārdiem – es esmu katra ēna
Caur dūmiem redzu, kurš īsts, kurš nodevējs
Šis ir džungļu likums – šeit nav žēlastības teiks