Amsterdama

Amsterdamā kādā parkā
Mūsdienīgā ļaužu tracī, ieraudzīju dīķī peldam
Pīlīti ar zelta acīm

Gribējās tur šurpu krastā pievilināt, kaut vai nozagt
Piebarot ar labiem vārdiem
Saķert ciet un dabūt grozā, atvest mājā, palaist dīķī
Un tad visiem draugiem sacīt
Ka starp visām pīlēm, man ir pīlīte ar zelta acīm, acīm, acīm

Nepaņēmu, nepasaucu, jo uz mūžiem nolemts
Tās zelta acis jau ir tikai tev, tu tālā, nedabūtā
Nepaņēmu, nepasaucu, jo uz mūžiem nolemts
Tās zelta acis jau ir tikai tev, tu tālā, nedabūtā

Amsterdamā kādā parkā
Atved viņu savā dārzā, ziedēs koki, strauti gulgos
Bet nekad vairs zelta acis
Tā kā toreiz neatspulgos Amsterdamā, kādā parkā
Mūsdienīgā ļaužu tracī
Atstāju es dīķī peldam pīlīti ar zelta acīm, acīm, acīm

Nepaņēmu, nepasaucu, jo uz mūžiem nolemts
Tās zelta acis jau ir tikai tev, tu tālā, nedabūtā
Nepaņēmu, nepasaucu, jo uz mūžiem nolemts
Tās zelta acis jau ir tikai tev, tu tālā, nedabūtā
Nepaņēmu, nepasaucu, jo uz mūžiem nolemts
Tās zelta acis jau ir tikai tev, tu tālā, nedabūtā
Nepaņēmu, nepasaucu, jo uz mūžiem nolemts
Tās zelta acis jau ir tikai tev, tu tālā, nedabūtā
Nepaņēmu, nepasaucu, jo uz mūžiem nolemts
Tās zelta acis jau ir tikai tev, tu tālā, nedabūtā
Nepaņēmu, nepasaucu, jo uz mūžiem nolemts
Tās zelta acis jau ir tikai tev, tu tālā, nedabūtā

Amsterdamā kādā parkā...