Aizvējā

Tas notika citā posmā, darba un asins pilnā
Tumsa priekšrocība un ceļš dubļu klāts
Ienāca no āra, cilvēks bez satura
"Nāc iekšā", viņa teica, būsi aizvējā

Un atkal ceļu braukšu, vari atstāt savas drēbes
Viņai vienmēr došu labāko, apsolos
Šajā nāves pasaulē, kur bezcerīgi cīnās
"Nāc iekšā", viņa teica, būsi aizvējā

Pēkšņi apgriezos, tur viņa stāvēja
Ar sudraba sprādzi ap kāju ar ziediem matos
Viņa lēnām pienāca un satvēra manas sāpes
"Nāc iekšā", viņa teica, būsi aizvējā

Tagad starp mums siena, kaut kas pazaudēts
Pieņemu, pārāk daudz jūtas saskrējās
Iedomājies - viss iesākās vienā tukšā rītā
"Nāc iekšā", viņa teica, būsi aizvējā

Zinu, šerifs staigā pa naglām un mācītājs blakus jāj
Nekas daudz nav svarīgs, beigās neieskaitās
Aklais kapracis pūš savā ragā
"Nāc iekšā", viņa teica, būsi aizvējā

Esmu dzirdējis jauni dzimušos raudot rīta gaismā
Un veci vīri bez zobiem, zaudējuši prātu
Vai sapratu tavu jautājumu, viss ir beigts un pagalam
"Nāc iekšā", viņa teica, būsi aizvējā