Kad sāku staigāt

[1. pants: Edavārdi]
Kad sāku staigāt, man teica to, ka tālu iešu
Es tikai cerēju, ka sacerēšu labu dziesmu
Studējot kā tapa bāri, kuri rāva jumtus
Istabā sāku, gan visi prom un kad ir gana tumšs
Tur, kur bīti tempā, dzen kā skrūves
Nepacietīgs biju nevis zen kā mūks
Tas ir maratons, ceru man nav vāja sirds
Bet pat bez miķa bliežu tā, ka visa māja dzird
Ko tekstos teikt, lai sasniegtu sabiedrību
Varbūt samelot, varbūt patiesību
Varbūt ko saldu, jo tam nav vajadzīgas smadzenes
Vai tas tā tiešām ir, vai tas ir tikai apvedceļš?
Gribu būt labākais nevis tikai normāls
Un tieši tagad man vajadzīgs ir shortcut's
Ceļš nebūs garš, jo visi te radoši būs
Kā gan es to zinu? Es redzēju astoto jūdzi
Visam jānotiek uzreiz tā kā TV rāda
Vienīgā garā lieta man ir biksēs, vai tev ir tāda?
Kad tos tekstus galvā kā cepuri nes
Daudzi nonāk neceļos, bet tas nebūšu es
Tikai uz augšu, sāku no rīta ap pieciem
Nav robežu, sajaucu grīdu ar griestiem
Tā tam jābūt, nav nekāda dialoga
Tad kad, beidzot, tikšu pie tā mikrofona

Tikšu pie tā mikrofona
Tad kad, beidzot, tikšu pie tā mikrofona

[Starprinda: Čižiks]
Man ir, man ir, man ir, man ir mazie rati
Kur ir, kur ir, kur ir mani lielie rati
Manā bagāžā ir tikai greizie rati
Ar Maseratti, te baigi krati

[2. pants]
Kad sāku staigāt, man teica to, ka tālu iešu
Spēru pirmos soļus, to joprojām daru bieži
Gāju tur, kur tapa bāri, kuri rāva jumtus
Istabā sāku, bet skatuve bija galapunkts
Tur, kur bīti tempā dzen tās skrūves
Pāris kvadrātmetros nostaigātas entās jūdzes
Tas ir maratons, vai tev nav vāja sirds?
Jo, ja dod miķi, tad rēķinies, ka sākas sprints
Tekstos ne mīti, bet patiesības krājas
Tikai tā tiku tālu, jo meliem īsas kājas
Var darīt tā arī, lai klausās vecenes un babenes
Būs šovs kā zemenes, bet tas ir tikai apvedceļš
Minu jaunas takas, eju cauri tā kā orkāns
Pie friziera dodies, ja vajadzīgs ir shortcut's
Ceļš garāks kā no Rīgas līdz Aglonai būs
Visus uzvarēju? Wow, tā ir tikai astotā jūdze
Viss nenotiek uzreiz, TV izslēdz
Ceļš ir tāls, vienīgā īsā lieta šeit tev ir biksēs
Biju neceļos, kuri ved ātrāk lejā kā bobslejā
Likās droši, tur ir arī līnijas kā šosejā
Jocīgās vietās šī dzīve mēdza iesviest
Ja netici, tad saki, kāpēc ir pēdas uz griestiem
Bija uzvaras un šķēršļi kā biatlonā
Tikai tāpēc, ka, beidzot, es tiku pie tā mikrofona