Latvju mežcirša dziesma jeb Zelma

Sēžu noskumis uz celma
Drāžu lazdas zaru drūms
Amsterdamā mana Zelma
Koši baltais jasmīnkrūms

Vēl tās smarža izcirtumā
Skuju dūmiem līdzi tvan
Ak tu Zelmiņ mana dum’ā
Aizlaidies, ka sāp nu man

Drāžu drāžu savu lazdu
Strādāt negribas nemaz
Piebrauc saimnieks baltu Mazdu
Vaicā: kā ta’ strādājas?

Zelma pametusi mani
Saku tam un aizlūzt balss
Šis man mobilo: tik zvani
Amsterdama vēl nav gals

Signāls trubā - viļņos jūtas
Zelmiņ dārgā, mājās brauc
Ciešu mīlas sāpes grūtas
Jāzāģē vēl ar tik daudz

Trubā Zelma buču sūta
Auss kā dullināta šalc:
Mīļais esmu prostitūta
Ne vairs jasmīns koši balts

Zinu kā tu mīli mani
Manis dēļ kā mežus gāz
Ja tev skumji ņem un zvani
Ne uz celma lazdu drāz

Labāk savu lazdu drāžu
Dzimtā celma galiņā
Ne uz Amsterdamu gāžu
Lai drāž svešā maliņā

Še kur līgo izcirtumi
Viegli dvēs’lei rūmi rast
Štrunts par to, ka iziet dum’i
Labāk neko nesaprast