Mīļā magonīt!

Tavi vārdi ir kā maldinoša smarža vējā, mīļā magonīt
Kad es gribu, lai tu esi mana saule, tad tu sēdies mākonī
Tu mani reibini ar skaistumu
Bet kad es gribu tavus matus, tad tu saki:
"Nē, pagaidām vēl nē!"

Tā es gaidu, gaidu, gaidu katru jaunu dienu, mīļā magonīt
Bet tu atkal kaut kur tālu esi prom no manis savā mākonī
Vien tavu vārdu garām aiznes vējš
Es atkal dzirdu tavu maldinošo: "Nē, pagaidām vēl nē!"

Mīļā, mīļā, mīļā magonīt
Tavi vārdi izkaisīti vējā
Mīļā, mīļā nebēdz mākonī
Mākoni var projām aiznest vējš

Tagad redzu tikai tavu izgaistošo ēnu tītu dūmakā
Tā tu atkal aizej savu iedomu un savu maldu plīvurā
Nevienam nepateikusi vēl "Jā"
Tikai maldinājusi ar savu: "Nē, pagaidām vēl nē!"

Ko gan darīsi tu tālāk visu savu mūžu, mīļā magonīt
Ja no katra karsta pieskāriena vienmēr slēpsies savā mākonī
Tā tu nosirmosi nemanot
Un tad būs par vēlu nožēlot, to savu "Nē, pagaidām vēl nē!"

Mīļā, mīļā, mīļā magonīt
Tavi vārdi izkaisīti vējā
Mīļā, mīļā nebēdz mākonī
Mākoni var projām aiznest vējš