Atziedi, dvēsele

Aizvien biežāk man pie loga klauvē kāds
Kas tu esi, ja pie manis naktīs nāc?
Ja esi bērnība, mana bērnība, bērnība, bērnība, bērnība, bērnība
Ja esi bērnība, mana bērnība, bērnība, bērnība, bērnība, bērnība
Ved mani tad uz ziemām tām un vasarām

Atziedi, atziedi, vientuļā dvēsele, sevī spēku smel
Tev taču pasaulē šajā ir jādzīvo ilgi vēl

Ak, ja to liesmu, ko neviļus nopūtu, es spētu aizdegt
Uzklāju čukstu kā palagu, sedzos ar nopūtu

Tā kā sapīts laiks uz priekšu naktīs rit
Aizvien skaudrāk kāds pie mana loga sit
Ja esi bērnība, mana bērnība, bērnība, bērnība, bērnība, bērnība
Ved mani tad uz mājām un birztalām

Atziedi, atziedi, vientuļā dvēsele, sevī spēku smel
Tev taču pasaulē šajā ir jādzīvo ilgi vēl
Atziedi, atziedi, vientuļā dvēsele, sevī spēku smel
Tеv taču pasaulē šajā ir jādzīvo ilgi vēl
Atziedi, atziedi, vientuļā dvēsеle, sevī spēku smel
Tev taču pasaulē šajā ir jādzīvo ilgi vēl